Search results for "klastiskie nogulumi"
showing 3 items of 3 documents
Devona Sietiņu svītas nogulumu fācijas Latvijas ziemeļaustrumu daļā
2015
Šī pētījuma mērķis bija raksturot Sietiņu svītas nogulumu fācijas, to asociācijas un sniegt to veidošanās apstākļu interpretāciju Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Pētījuma ietvaros sastādīti 4 ģeoloģiskie griezumi un nodalītas 11 fācijas ar apakšfācijām, kas grupētas 2 fāciju asociācijās. Korelējot griezumus ar urbumu datiem, noskaidrots, ka pētītie nogulumi atbilst Sietiņu svītas apakšējai līdz vidējai daļai. Secināts, ka pētītie Sietiņu svītas nogulumi veidojušies fluviālos kanālos zemūdens grēdās un progradējošās sērēs. Sedimentācijas procesus ir nedaudz ietekmējuši plūdmaiņu procesi, par ko liecina sporādiski sastopamas vizlas kārtiņas un drupu materiāla graudu izmēru gradācija uz slīpajie…
Devona Burtnieku svītas mālainie nogulumi un to sedimentācijas apstākļi Latvijā
2015
Bakalaura darbā tiek raksturoti Burtnieku svītas mālainie nogulumi, kuri nav iepriekš detalizēti pētīti. Tāpat pēdējos desmit gados ir publicēti jauni priekšstati par sedimentācijas apstākļiem Baltijas devona baseinā. Pētījums pamatojās uz ģeoloģisko griezumu dokumentēšanā un granulometriskajā analīzē ar sietu un hidrometra analīzi iegūtajiem datiem, kā arī uz autora iepriekšējā pētījuma rezultātiem. Apkopojot rezultātus, secināts, ka Burtnieku svītas mālainie nogulumi veidojušies mierīgos hidrodinamiskos apstākļos, izgulsnējoties no suspensijas. Paaugstināta suspendēto nogulumu koncentrācija novērojama deltas līdzenumā. Plūdmaiņu kopas, kas atklātas Burtnieku svītas nogulumos Veczemju klin…
Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā
2018
Blumbergs, A. 2018. Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Vidējā devona Živetas stāva nogulumu sastāvs, izplatība un fosilijas Latvijā ir plaši pētītas, tomēr diskutablu jautājumu par dažādu stratigrāfisko vienību izplatību un to robežām vēl ir pietiekami daudz. Šis pētījums veltīts Burtnieku un Gaujas svītas robežintervālam, kas iepriekšējo autoru darbos tika interpretēts ļoti dažādi. Vidējā devona siliciklastiskie nogulumi pētīti Muižarāju un Lenčupes atsegumos ar mērķi detalizēti izpētīt un precizēt nogulumu stratigrāfisko piederību pēc mikrofosīliju, mugurkaulnieku makrofosīliju un…